www.za4et.net.ru

     

"".
- , ,
222
:
- " , ", .
--. . : 1) ( ); 2)
350
:
"".
.
197
:

La vijas U iversi e Biblio ku zi es u i formcijas fakul e A k li era ra Ko spek i A k li era ra epil a laika 1.kurss Rga/1999.gadsSe grieu li era ras periodizcija (9.-18. gs.p.m.. -m.. 3.; 4.gs.) 1. Arhaiskais periods (9.-7.gs.p.m..) Eposs (Varoeposs) Homrs “Ilida”, “Odiseja” Didak iskais eposs Hsiods “Darbi u die as”, “ eogo ija” Fabula Ezops 2. Klasiskais periods (7.-4.gs.p.m..) Lirika (elija u jambi) Kalli s ir ajs Mim erms Arhilohs }7.gs.p.m.. Solo s eog ds }6.gs.p.m.. Melika Alkajs Sapfo A akrio s “Ma apmuls pr s”, “Zilokaurok uris” “Jau m ess ir zudis ska am” “S eidzies puis .” Koru lirika Pi dars P isk Epi kija E as Hiero am radija Eshils (545.-456.g.p.m..) “Sasais ais”, “Prome ejs”, “Ores eja”, “Agamem o s” Horeforas - ziedo js Eime das - lebvlgs. Sofokls (496.-406.g.p.m..) “A igo e”, “Vald ieks Edips” Eiripds (484.-406.g.p.m..) “Mdijas”, “Hipoli s”, “ rojie es”, “Hele a”, “Ores s”, “Elek ra”, “Ifig ija Auld”, “Bakha es” Komdija 1) Veca isk Aris of s (450.-384.g.p.m..) “J ieki”, “Mkoi”, “”Lapse es”, “Miers”, “Pu i”, “Vardes”, “Bag ba”, “As ra e”, “Sievie es au as sapulc”, “Sievie es esmoforiju sv kos” A iskais posms (5. - 4. gs.p.m..) Vs urisk proza Herodo s (484.-424.g.p.m..) ukidids (460.-400.g.p.m..) “Vs ure” 8 grma as Kse ofo s (430.-355.g.p.m..) “Grieijas vs ure” Re orisk proza Lizijs (459.-380.g.p.m..) “Ru a pre Era os e u” Demos e s (384.-322.g.p.m..) “ re ru pre Filipu” Folozofisk proza Pla o s (427.-347.g.p.m..) “Vals s” Aris o elis (384.-322.g.p.m..) “Po ika” 3. Hel isma laika li era ra (3.-1.gs.p.m..) Me a drs (342.-392.g.p.m..) “ga”, “rj iesa” eokr s (310.-250.g.p.m..) “Idilles”, Sirakzie es” Kallimahs (310.-240.g.p.m..) “ abulas”, “Cloi” Rodas Apollo ijs (295.-215.g.p.m..) “Argo au ika” 4. Romas laikme a li era ra (1.gs.p.m..- m..4.gs.) Pl ahs (46.-120.g.m..) “Morles rak i”, “Parallie dzves apraks i” Luki s (125.-180.g.m..) “Muas slavi jums”, “Bez ma ojuma a s ais”, “Dievu saru as”, “Jras saru as” Lo gs (apm.2. vai 3.gs.m..) “Daf ds u Hloja” Homrs av pai vs urisku ziu. Vi ir bijis akls, dievias iedvesmas apgaro s dziesmi ieks. Apmram sep ias pils as pre e d uz Homra dzim e i. I k vi eso uz urjies Hij. Vlk ur dzvojoi homerdi. Vii izpla ja Homra dzeju. Grieu daili era ras visse kie piemi eki ir eposi “Ilida” u “Odiseja”, par kuru au oru iek uzska s aklais dzej ieks Homrs.

domja ar a kaj pasaul, lai ga jau ad ko kr u biogrfisku ziu par Homru ebija. Via eposi, mai o ies laikme u li erri es iskajm prasbm, vie mr palika izcila dzejas meis ardarba ea dari ms paraugs. Par pomu raa os laiku ir doms arpbas, be apmram 8.gs.p.m.. mas ir par rojas karu, kas orisi js apmram 13., 12.gs.p.m.. eposu vs jums ir par pag i. Homrs ajos iepi sava laika o ikumus. Pom a rodams Mik u kul rai piederoi mo vi. Mik u kul ras ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.. Eposos a lo ie o ikumi sais i ar grieu (ahaju) karagjie u uz roju (jeb Iliju), pils u Mazzij. “Ilida” s s a par rojas aple ka as pdj, desmi ? gada o ikumiem; sie a pama - s s s par varoa Ahilleja dusmm. Grieu karavadoa Aame o a aizvai o s, vis a sacjies c ies, u griei espj g uzvaru pr rojieiem, kamr kaujs epiedals Ahillejs. omr, uzzi o , ka ogali s vi a vis uvkais draugs Pa rokls, sa ik o ais Ahillejs dodas kauj u uzveic rojieu vado i Hek oru. “Odiseja” ir edaudz jau ka poma par “Ilidu”. vel a grieu varoa Odiseja piedzvojumiem pc rojas kara, kad, jras dieva Paseido a vaj s, vi klejo desmi gadus, ldz a grieas pie uz icgs sievas Pe elopes. Varopomu sa uru veidojis e ikai bag s grieu folkloras u mi oloijas ma erils u paa au ora mksli iecisk fa zija, be ar vs uriski fak i. roja pa iesi eksis jusi. Arheoloisko izrakumu rezul ( os uzska XIX gs. vcu irgo js H. lima is) ika a kl i vairki is pils as kul rsli. Vie s o iem sl is a bils eposos a lo ajam Se ajos ip ieu u he u XIV-XIII gs. p. m. . dokume os mi i ar vairkkr jie ahaju iebrukumi Mazzijas piekras , ievrojamkais o kuriem, iespjams, bijis saucamais rojas kar. o ikumi iek a ieci i uz XIII gs. p. m. ., kad Grieij u Egejas jras sals vl valda se u bag g Egejas kul ra (sauk a ar par Kr as-Mik u kul ru - XVII-Xll gs. p. m. .). “Ilid” u “Odisej” a spoguojas e vie is laikme s, be ar daudzas iezmes, kas raks uro IX-III gs. p. m. ., d ar iem gadsim iem pieem s sais eposu galgs izveides laiku. Gr i omr a dal pa ieso. Mezglos sap o au ora idealiz o vs ures o ikumu kodolu o m iem, kurus savukr papildi a fa as iski mo vi. Pomm raks urgi, ka ldzs grieu u rojieu varoiem darbojs ar dievi, e vie lemjo u virzo o ikumu gai u, be reizm ar ak vi c o ies kaujas lauk vie vai o r o karojoajm pusm. “Ilidas” u “Odisejas” mksli iecisko savdabgumu veido varopomm ipisku iz eiksmes ldzeku kopums. “ as ir episkajam s ilam raks urgais es eidzgs, plai pls os vs jums, radicio li vie das vrdkopas, ri das, s s juma epizods. das saucams formulas, pas vgie epi e i, plai saldzi jumi, kri sav uzska mb, heksame ra pa mrs - b iskks s ila iezmes.” Epos e oliedzami vie o iecere u s realizcijas mksli ieciskums odroi ja Homram spou slavu jau a kaj pasaul u vairk ek 20 gadsim us pc am. omr jau se a rads jau jums par abu pomu au oru: Homram piedvja vl virk i ci u episku darbu, vlk uzska ja, ka vi sacerjis ikai “Ilidu” u “Odiseju”, be dai hell isma laikme a p ieki “Odiseju” a zi a par kda ci a dzej ieka darbu.

saucamais “Homra jau jums” par plau diskusiju objek u kuva XVIII gs. beigs, kad vcu filologs F. Volfs izvirzja domu: “Ilida” u “Odiseja” eso a seviu dziesmi ieku dd laik sacer i varos s i, kuri vlk apkopo i u redi i. ai jau jum pakpe iski iezmjuies divi pama virzie i: u i riju eorija (pomas eso vie o as, u m eso vie s au ors) u a al iu eorija (eposi sas vo o pas vgm dam, kuras sacer as dados laika posmos). Vairums msdie u zi ieku aizs v iespju savie o abu uzska u racio lkos pierdjumus: se grieu eposu veido dadu vs urisko laikposmu o ikumi u m i, kurus vie o mksli iecisk veselum sakausjis vie s au ors (lee drais Homrs). Homra pomas ozmgi ie ekmjuas vlko gadsim u grieu u romieu li er ru u mkslu, be ar Vergilija “E eidas” s arp iecbu ar Rie umeiropas eposa a s bu. Homra “llida” u “Odiseja” ir u paliek savdabgs se grieu kul ras simbols. Hsiods (8.-7.gs.p.m..) Hsiods ir spilg i iz eik a perso ba grieu li era r. Hsioda dzves laiku var o eik ikai ap uve i 8.gs. beigas vai 7.gs. skums p.m.. Vi ad ir Homra eposa jau kais laikabiedrs. aj laik i s kopie ai sabrko u iru sabiedrbai veidojo ies, Grieij s rauji a s js priv paums, saasi js iru ca. a urls saim iecbas vie s js audas saim iecba. as s ipri ie ekmja skos u vidji urgos zem iekus, kas o ca pil g a karb o lielajiem zemes pa iekiem. Hsiods, bdams skais zemes pa ieks, labi zi ja zem ieku dzves u darba aps kus u ru par iem didak iskaj pom “Darbi u die as”. “Darbi u die as” - didak isk poma a iras o varou eposa ar o, ka aj ir mazk mi oloiska ma erila, o ies ar daudz lielku ieambu ie k rels dzves a iecbu a lojumu. Pc apjoma darbs ir eliels, be sa ura zi ozmgs. Hesiods sav pom eru par lo pag i, be vairk pievras agad ei par sava laika saspjuiem jau jumiem. iesas prvas uzska as iemesls bija pomas saraks a a. iesas darbus uzska Hesioda brlis Perss, u piekukuojo iesu, pa k e ais gu lmumu u a em Hsiodam ma ojuma dau. Hsiods izvirza uzdevumu - ru pa iesbu. Pomas pirmaj da Hsiods ru par socilo e ais bu, par vald iekiem liekiem, ies eu korump bu, varmcbu, pa vau. Vi ar mekl ldzekus k o ovrs , dod padomu savam brlim Persam eiesais ies ilds u izvair ies o skam sapulcm, be pievrs ies darbam. pa vi ar iro iju ru par prkamajiem ierdiem, vals s vriem. Hsiods liek sapras , ka ais ba s v augs k par varu, be cilvks biei vie o sapro ikai ad, kad o cis jau elaim. U e ais iem spriedumiem k a ldzi k Zvres s, u iesa vie mr iecas uz ma krgiem audm, a es iem elaimi, be kas ais gi ies, am pils a plauks u ze, u au a laimgi dzvo. ur valda pr icba u sa icba. Hsiods aici a vald iekus apsvr vrgi sird, k spries ais gu iesu, jo au ai ir jmaks par vald ieku vai u. au umu ir pil a pasaule u ce uz o ir ldze s u viegli ejams.

, , , . - ; , . - . - . , , , . - , , , , . - - , ( ). () : , , tricor...a, - , , 228

1.

2. , . .

3.

4.

5.

6.
7.
8. ( ( ) () WinWord 97)

9. :

10. ,

11.

12.

13.

14.

15.

16.

"" .
593
:
Tokids "Bubble truck", .
, , , ,
1261
:
Attack "Multi-Action", , , 0,81.
Attack "Multi-Action"
342
:

17.

18. , ,

19. ( , )

20. 19-

21. . . .

22. 11 2001 2002
23. XIX 80- XX
24. , ?

25. ()

26.

27. . -

28.

29. .. " "

30.

31.

32.

Moony, 9-14 , 44 .
, " "
1423
:
( ).
, ,
303
: ,
" ", -.
, , , , . . : 22x11x6,5 . 1
475
:

33. . .

34.

35. :

36. ,

37.

38. XX ( . . )
39.
40. 2003 ,

41.

42. . 2- XIX

43.

44.

45. (2 2 , 2004.)

46.

47. XX

48. 19

"Paclan Brileo. Classic", 80 .
"" ( ). ,
592
:
"".
,
945
:
"+".
. ,
364
:

49. 18-20 .

50.

51. .

52. ..

53.

54. ( " ") ([- ])
55.
56. -

57.

58. : ( )

59. -

60.

61. /

62. ,

63.

64.

"".
. .
1624
:
"Attache", 7 , , 110x165x175 , .
7 . (). .
805
: , ,
- "", 330 .
, , , - «».
304
: , ,

65.

66.

67.

68.

69. . , ,

70. :
71.
72. , ,

73.

74. 1960 - 1970- .

75. ( )

76.

77.

78.

79. .

80. ,

"Loraine", 10 .
: . : , . : , . : 17 , 14 , 12,5 , 10,5 , 9 . : 1,1
318
:
" " (. DE 0155).
" ", , ? ,
550
:
"-".
- , - . . ! : 60 , . :
357
:

81. - .

82.

83.

84.

85. - 1877-78 . XIX (.., ..-, ..)

86. 18
87.
88.

89.

90.

91.

92.

93. :

94.

95.

96.

, 2.
1,3 . - 2 (640x470 ). 1 . - . 2 . . ,
537
: ,
"", 3 .
: , . ,
397
:
" ".
, - ! ,
1196
:

97. XVIII

98.

99.

100. , ,


    za4eti.ru  ,          (,   )?      . ,   -     ,    ,    . 
         ,    ,         10- .      .